Vārdi var būt līdzīgi niecīgām arsēna devām: tās norij nemanāmi, šķietami tās neatstāj nekādu iespaidu, bet pēc noteikta laika tomēr atklājas indes iedarbība
Šo citātu no holokaustā izdzīvojušā profesora Viktora Klemperera pētījuma LTI jeb Trešā reiha valoda atcerējos, lasot ziņas par sekmīgi noslēgušos parakstu vākšanu par divām valsts valodām. Klemperera darbs ir Hitlera laikā tapusi dienasgrāmata, kurā savienojas divas spēcīgas dziņas - viena ir vajāta cilvēka vēlme izdzīvot, otra ir valodnieka apņemšanās atrast atbildi uz jautājumu, kā nacisma ideologi pakļāva miljonus, padarot par klusējošiem masu slepkavošanas lieciniekiem. Klemperera atbilde - ar valodu.
Nacisms iesūcās pūļa miesā un asinīs ar atsevišķiem vārdiem un teikuma formām, ko mehāniski uzspieda miljons atkārtojumos. Trešais reihs neizgudroja jaunus vārdus, tas «iekala» jaunas jēdzieniskas saites. Piemēram, identificēja «varonību» ar «fanātismu». Ar ko tas beidzās, zinām. Arī Latvijā pieminam tūkstošiem ebreju, kurus 30.novembra un 8.decembra naktī pirms 70 gadiem nošāva Rumbulā. Ebreju glābēju un holokaustā izdzīvojušo pieredze ir stāsts par to, kā propagandas troksnī nepazaudēt savu valodu un cilvēcību.
