Dienu pirms Ukrainas prezidenta Zelenska ierašanās Rīgā es mūsu Krievu teātrī noskatījos izrādi Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos. Tas ir izsūtījumā dzimušās Sandras Kalnietes dzimtas skarbais likteņstāsts, kādu padomju okupācija lēma tūkstošiem latviešu ģimeņu. Vispirms 1941. Tad 1949. Un tagad tas pats notiek Ukrainā, kur piektā daļa zemes ir okupēta. Cilvēkus nogalina, spīdzina, deportē vienkārši tāpēc, ka viņi vēlas būt brīvi un veidot savu valsti.
Izrāde sāpēja, smacēja, lika raudāt. Netaisnības atkārtošanās atkal un atkal ir briesmīga, nepanesama. Krievu «padomju tauta» nav savus melnos darbus ne atzinusi, ne nožēlojusi, ne izpirkusi, un tāpēc turpina pati grimt asiņainā tirānijā un slīcināt tajā visus, kam tiek klāt. Vienreiz tam ir jāpieliek punkts. Mums kopā. Ukrainā. Tagad.
