Klusa kņudināšana saules pinumā visus šurp atvedusi no dzīves vienmērības — tā Inga Ābele tepat žurnāla otrā galā raksta par rudenīgā skaistuma vērotājiem Siguldā. Man nav sanācis šoruden Gaujas senlejā izlocīt kājas un skatu, tāpēc ar baudu lasu vismaz rakstnieces vērojumus un īstenoju citu viņas ieteikumu — aizdegt pa vasaru piemirstās sveces. Vasks iesmaržojas silti un rāmi. Iesaku arī jums atkārtot šo rituālu — tas palīdzēs ar mierīgu prātu pievērsties šī numura pētījumam par Rigvir reģistrācijas aizkulisēm.
Stāsts par šīm melanomas zālēm man šķiet viens no bēdīgākajiem pašmāju zinātnes un biznesa krustojumiem. Sācies kā daudzsološs latviešu pētnieces atklājums vēl padomju laikos, tas nu izvēršas peļņas projektā, kas raisa šaubas ne tikai par biznesa, pētniecības un medicīnas ētiku, bet arī valsts spēju reāli uzraudzīt zāļu tirgu pacientu interesēs.
