Iedomājieties, lūdzu, kardiogrammu. Mazi drebelīgi zigzagi, tad strīpa uzšaujas augstu gaisā un atkal krīt
Tieši tā izskatās Google meklētāja statistika, ja palūko vēsturiskos datus atslēgvārdam «dāvanas». Decembrī stāvus gaisā, tad atkal aiza, bet katru gadu smaile arvien augstāka. Ziemassvētki!
Zinu, zinu - būt nomodā nozīmē būt internetā. Internetā ir viss, un otrādi. Vai gandrīz tā. Taču stāsts jau nav par internetu, bet par prieku. Nedomāju, ka prieku var atrast, ierakstot vārdu Google meklētāja lodziņā. Prieks rodas, nevis atrodas.
Visas priecīgās dāvanas pasaulē ir derīgas, skaistas vai gardas. Vai kombinācija no šiem trim vaļiem. Un nevis man, bet apdāvināmajam. Pārējais ir milzīgs lērums, kas dāvanas saņēmējam nav ne derīgs, ne skaists, ne garšīgs. Slogs vai nekas, bet ne jau prieks. Kas tā vispār ir par gudrību «dāvinātam zirgam zobos neskatās», kālab? Dāvināšanas ieražas krietni pamainītos un apdāvināto personības gūtu patiesu uzmanību, ja dāvana būtu jāņem atpakaļ ikreiz, kad apdāvinātais par to nav īsti priecīgs. Lūk, ideja MK noteikumiem. Dāvinu! Ņemšu atpakaļ, ja Dombrovskis no sirds nepriecāsies.
