Svinot Latvijas neatkarības atjaunošanas 25.gadskārtu, nesen žurnālā Ir aptaujājām vecāko klašu vidusskolēnus par dažādām padomju laika reālijām, lai saprastu, cik daudz viņi zina un saprot neseno vēsturi, kas dažādos veidos turpina ietekmēt šodienu. Izrādījās, ka Marksa sejā daudzi drīzāk atpazīst Harija Potera burvju skolas profesoru un aptuveni puse nezina, kas ir čeka, tomēr cita starpā atklājās - mūsdienu jauniešu prātos lielākoties nefigurē arī tādi padomju jēdzieni kā «haltūra» vai «blats». Tā ir laba ziņa, jo valoda skaidro pasauli un vienlaikus to arī veido. Jo retāk «haltūra» skan valodā, jo retāk tā sastopama arī dzīvē.
Arī ilgtspējīgas attīstības jēdziens ir piemērs tam, kā valoda un dzīve mijiedarbojas - pirms nepilniem 30 gadiem formulētais koncepts pamazām kļuvis par savējo ne tikai valstu līderu, politikas veidotāju vai ekspertu leksikā, bet arī biznesa pasaulē. Un vārdi ved pie darbiem. Patiesībā ilgtspējas koncepta jēga ir intuitīvi saprotama, jo rūpes un atbildība ir katram pazīstami dzīves principi, bez kuriem nav iespējams izaugt ne cilvēkam, ne uzņēmumam.
