Tieši pirms pandēmijas apguvu jaunu prasmi — iemācījos žonglēt ar trim bumbiņām. Sākums bija ellīgi grūts, tomēr drīz iemanījos gluži labi. Šī aizraujošā nodarbe izcili trenē divas it kā grūti savienojamas, bet svarīgas spējas: precīzi koncentrēties, bet vienlaikus nepārspringt un radīt harmonisku kustību plūsmu. Īsi sakot, pārvaldīt situāciju, nevis lēkāt pakaļ krītošām bumbiņām.
Šis gads mums Latvijā daudzkārt izvērties haotiskā lēkāšanā pakaļ krītošām bumbiņām — sākot ar novēlotu reakciju graujošos pandēmijas viļņos un beidzot ar tik triviālu ķezu kā nespēju notīrīt apledojušās galvaspilsētas ielas. Nav brīnums, ka daudziem tas rada dusmas un nomāktību, arī man.
Tāpēc pandēmijas laikā cenšos trenēt vēl kādu svarīgu prasmi — pieņemt, ka dzīve ir daudz sarežģītāka nekā mūsu plāni un sapņi, bet vienīgā pastāvīgā lieta ir nemitīgas pārmaiņas.
