Kāpēc trīspadsmitgadīgs pusaudzis atrodas uz ielas vienos naktī? Iereibušu tīņu kompānijā. Ar nazi.
Kāpēc cits trīspadsmitgadnieks pēc pusnakts dodas pastaigā? Un nekad vairs nepārnāk mājās, jo ir saticis to otru, ar nazi.
Atbildes uz šiem jautājumiem par nesen Slokā notikušo slepkavību nav ne īsas, ne vienkāršas. Mūsu sabiedrībā, kas dabiski sarūk ik gadu (jo cilvēki vairāk mirst, nekā piedzimst jau kopš neatkarības atjaunošanas), pusaudža nāve no pusaudža rokas ir kas ārkārtējs, šokējošs. Tomēr šī traģēdija ir izaugusi no trūkumiem, kas gadiem ielaisti un visiem zināmi. Vardarbība ģimenē un atkarību sērga, bērnu un pusaudžu nonākšana uz ielas, policijas kadru un citu speciālistu hroniskais trūkums.
Varbūt šo konkrēto slepkavību varēja novērst, ja policija nekavējoties būtu reaģējusi uz aculiecinieces zvaniem vai laikus aizturējusi no bērnunama aizklīdušos pusaudžus. Taču tas, kas notika pusnaktī Slokā, ir tikai pēdējais piliens pilnā problēmu kausā. Jebkurā brīdī kāds nākamais piliens to atkal pārpludinās, ja hroniskās problēmas paliks tikai punkti deklarācijās un darba grupu sanāksmēs bez reāla rezultāta.
