Tikai dažas sekundes vajag, lai elektroniskajā kalendārā atšķirtu to oktobra nedēļas nogali 1988. gadā, kad tika dibināta Latvijas Tautas fronte — visplašākā tautas kustība, kas neatkarības ideju no sīkām dzirkstelēm uzpūta neapturamā liesmā. Cilvēki nolobīja baiļu čaulu un noticēja brīvībai.
Prātā palicis Atmodas sauklis «Kaut pastalās, bet brīvi!» — tā bija mūsu pašapzinīgā atbilde Maskavas draudiem, ka neatkarība beigsies ar krahu, ka mūsu valsts ir lemta neveiksmei. Bet veikalu pustukšie plaukti patiesāk par kompartijas presi ziņoja, ka pati padomju sistēma ir bankrotējusi.
Tagad pastalas internetā var nopirkt visās varavīksnes krāsās, bet tās sen vairs nav brīvības simbols. Šo 30 gadu laikā esam uzbūvējuši savu valsti, kas brīvības, labklājības un drošības ziņā ierindojas starp pasaules veiksminiekiem. Šis darbs ir nācis ar kļūdām, un tas nav ne pilnīgs, ne pabeigts — taču nenovērtēt to nozīmētu neuzticēties sev. Blakus ir agresīvs kaimiņš, kas turpina zāģēt mūsu pašapziņu un katru vājo vietu padarīt jo sāpīgu. Mums ir jāciena pašu sasniegtais un jāturpina savs ceļš.
