Gadu sāku ar apņemšanos neko neapņemties gadumijas nakts burvības iespaidā
Izdevās noturēties pāris stundu, tad ne lūgtas, ne aicinātas uzradās dažas labas apņemšanās. Cikliskā laika maģija piemeklē pat miegā - vienu labu nodomu nosapņoju. Nu, tad lai iet, neturos vairs pretī, bet nolemju viltīgi apvest gadumiju ap stūri, apņemoties katru šāgada dienu sākt ar kādu apņemšanos. To nevar būt par daudz, turklāt trako «nekad vairs...» un «līdz gada beigām...» vietā rodas sakarīgāki formulējumi un termiņi. Redzēs, kā tālāk ies.
Dienā, kad Latvijā redzams daļējs Saules aptumsums, lasu Imanta Ziedoņa vēlējumu, kas arī var kļūt par apņemšanos. «Šai brīdī mēs nometam tumsu.» Tā ir lūgšana, ko dzejnieks sarakstījis pirms aptuveni 20 gadiem, tagad atradis un grib veltīt Zvaigznes dienā visiem Latvijas ļaudīm. Grib mirdzēt. Grib, lai mēs mirdzam.
