Publicitātes foto
Grupas Rīgas Modes jaunais albums Mīla un ziedošanās ir vienlaikus gan klasisks, gan personisks
Mūziķi, kuri paši ir aizrautīgi melomāni, savā mūzikā spēj ieslēpt sīkas detaļas un kultūrcitātus, kas nejaušai publikai nereti paslīd garām, taču, ja pretī ir ieinteresēts klausītājs, kurš to visu atpazīst, veidojas elitāra sinerģija — klausītājs novērtē gan dziesmu, gan tajā iestrādātās atsauces. Arī grupas Rīgas Modes dalībnieki ir melomāni, un kolektīva trešais studijas albums Mīla un ziedošanās, kas pacietīgi tapis piecus gadus, piedāvā krāšņu paleti ar atsaucēm uz pēdējo četru gadu desmitu populāro mūziku.
Ansambļa radošais motors ir dziesmu rakstnieks Kalvis Bormanis, kas ar katru albumu pārliecinoši stūrē Rīgas Modes arvien dziļākos ūdeņos. Līdz ar to grupas mākslinieciskās attīstības ceļš ir netradicionāls — grupa nevis uzbrauc uz ātrgaitas šosejas un bez kompromisiem spiež gāzi grīdā pretī slavas spozmei, bet gan ar katru albumu nogriežas kādos mazos sānu celiņos, kur atklājas negaidīti skati un ainavas. Piemēram, grupa nevis pieaicina dziesmā kādu populāru reperi, kas garantētu vietu komercradio rotācijā, bet gan izvēlas uzaicināt uz ierakstu sesijām komponistu un pianistu, Remix leģendu Uldi Marhilēviču (Tukšas istabas, Ēnas uz ielām). Un grupa nevis iekļaujas Latvijas populārās mūzikas konjunktūrā, bet gan izvēlas sadarboties ar džeza mūziķiem — Staņislavu Judinu (kontrabass dziesmā Tukšas istabas), kā arī Igaunijā dzīvojošo amerikāņu trompetistu Džeisonu Hanteru (Vai tu tici horoskopiem?).
