Aina no izrādes Liepāja — Latvijas galvaspilsēta. Foto — Edgars Pohevičs
Režisors Valters Sīlis savu vēstures pētniecības teātri saaudzējis ar liepājnieku īpašo stilu. Izrāde Liepāja — Latvijas galvaspilsēta ir stāsts par brīnumu, kas varēja arī nenotikt
Režisora Valtera Sīļa jaunā izrāde ir skaidrs turpinājums viņa sāktajai Latvijas vēstures pētniecībai, taču, sadarbojoties ar dramaturģi Rasu Bugavičuti-Pēci un Liepājas teātra pagaidām vēl «jaunajiem aktieriem» (nu jau Klaipēdas Universitātē skolotajam kursam uz pēdām min nākamais, kas mācās turpat pilsētā), tā kļuvusi, gribētos teikt, maigāka un rotaļīgāka. Lai arī tāpat tiek skatīta caur katra atsevišķi ņemta cilvēka likteni un ir gana smaga un daudzšķautņaina.
Ar laikmeta garšu
Ka tā būs spēle bez nopietnības rievas pierē, liecina jau pats sākums: priekškars svinīgi atveras, desmit aktieri — Edgars Ozoliņš, Sandis Pēcis, Rolands Beķeris, Agnese Jēkabsone, Anete Berķe, Mārtiņš Kalita, Kaspars Kārkliņš, Gatis Maliks, Ilze Trukšāne un Laura Jeruma — stāv ar skatienu pāri horizontam un labi nostādītās balsīs runā par tiem, kas brīvību atveda — Akuraters, Ulmanis, Skalbe, Otīlija Muceniece… Dziļi paklanās. Priekškars svinīgi aizveras.
