Sievietes laime jeb Tēvu grēki

Sandra Vensko. Adele. Dienas Grāmata, 2019.

Sandra Vensko. Adele. Dienas Grāmata, 2019.

Guna Roze. Sadursme. Dienas Grāmata, 2019.
Guna Roze. Sadursme. Dienas Grāmata, 2019.  Foto - 

Ingas Gailes Piena ceļš, Lauras Vinogradovas Izelpas, Janas Egles Svešie, Gunas Rozes Sadursme, Sandras Vensko Adele — jaunākā latviešu proza — romāni un stāstu krājumi un stāstu krājumi kā romāni. Katrā no tiem centrālā ass — sieviete, viņas ķermenis, domas, lomas, pasaules izpratne, traumatiskā pieredze. Un sajūta, ka viss slikti. Pārsimt gadu laikā iegājies, ka labākā latviešu literatūra ir par to, ka viss ir slikti. 

Jau kopš Mērnieku laikiem sieviete latviešu literatūrā tiek tēlota vai nu neganta, melīga, slinka un tiek sodīta — no pasaules vai dievu gribas —, vai arī ir tik šķīsta un nevarīgi skaista, ka vīrietis vai liktenis, vai likteņa atvests vīrietis to iemin dubļos un iznīcina, vai arī viņa pati sajūk prātā un padara sev galu. Un tā tas ir ne tikai vīriešu rakstītajos prozas tekstos. Aspazijas gaišās mīlētājas tiek pieviltas un pazemotas un burtiski zaudē tiesības, pēc kurām tad cīnās, cenšoties sabiedrībai pierādīt, ka sieviete arī ir cilvēks. «Sievietes laime» augstajā literatūrā nav bieži sastopama parādība, bet romantiskā romāna žanra literārais kanons ir tik paredzams, ka par to nav vērts pat diskutēt — beigām jābūt laimīgām, jo kāda gan cita iemesla dēļ gribētos lasīt izklaides literatūru? Tomēr Adele saka: «Sapņoju par tīru plānvidu, smaržīgiem cepumiem šķīvī, baltām rozēm vāzē…» (Adele, 13. lpp.) Viņa mācās no «mierlaiku» žurnāliem un vecāsmammas dažām — vairāk nejaušām nekā plānotām un pārdomātām — uzvedības pamācībām. Un vēl Adele mācās no pasaules — no pieņēmumiem par to, kas ir labi, pareizi, sievietei piedienīgi. Viņa meklē savu atbilstību sievietes sociālajai lomai. Un reizēm arī izliekas par to, kas nebūt nav. 

Jaunākajā žurnālā

Dzejas zibsnīgumā

Lāsma Olte.
  • Vēsture
  • 23.04.2026.

Vācu romantisms un tā institūcijas

Kalnrūpniecība Harca kalnu reģionā Saksijā-Anhaltē aizsākās aptuveni 1400. gadā. Par kalnraču darbu pazemē 17.—19. gadsimtā var uzzināt Glāzebahas raktuvēs izveidotajā muzejā. Foto — Matthias Bein/DPA/Picture-Alliance/Scanpix/LETA
  • Raksts
  • 23.04.2026.

Vai latvietis var saprasties ar lietuvieti?

Foto – Pexels
  • Eseja
  • 23.04.2026.

Par cerību un demokrātiju

1991. gada 24. augustā Ukrainas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. 1. decembra refendumā to apstiprināja 92,3% vēlētāju no 84,2% balsstiesīgo. Dienu iepriekš Kijivas centrālajā laukumā vēl turpinājās informatīvā kampaņa. 
Foto — AP/Scanpix
  • Proza
  • 23.04.2026.

Gūtenmorgens un transformācijas seanss

Ilustrācija — Ieva Sarksņa
  • Apskats
  • 23.04.2026.

Laiku ainas

Daļa no 2026. gada Latvijas Literatūras gada balvai izvirzītajiem darbiem.
  • Proza
  • 23.04.2026.

Autobusu meitene

Andris Kalnozols