Eirovīzijas «veterāns» Lauris Reiniks — uz dziesmu atlases skatuves viņš kāps jau piekto reizi. Foto — LETA
Spilgtākā Eirovīzijas dziesmu tēma ir narkotiku lietošana, pareizāk sakot - piepeša, spilgta un fatāla iemīlēšanās
Teikšu godīgi - ideja veikt šāgada Eirovīzijas nacionālās atlases pusfinālistu dziesmu analīzi man nešķita diez cik veiksmīga, taču pēc neilga žurnāla Ir spiediena es tomēr piekritu. Būtībā jau ne ar ko neriskēju - lielākā daļa šo dziesmu (faktiski visas, izņemot vienu) pēc neilga brīža pazudīs no mūzikas vēstures lappusēm un jebkurš manis izteiktais viedoklis paliks bez īpašām sekām. Mūsdienu popkultūrā pie šāda īslaicīguma un eksistences iluzorā rakstura jau sen visi ir pieraduši. Arī paši mūziķi Eirovīziju uzskata tikai par iespēju parādīt televīzijā savu seju vai dejas soli, nevis iekrist atmiņā ar melodiju, tāpēc īpaši nesaspringst un izvēlas dziesmas, kā sportisti izvēlas rīkus dalībai sacensībās. Kam ir tāda iespēja, tas pasūta pie meistariem vai nopērk no ārzemēm, kuram nav, tas mēģina pagatavot pats, par paraugu ņemot jau pārbaudītus un izturīgus modeļus.
