Ekspozīcijas fragments. Foto — Lelde Goba
Eduarda Veidenbauma memoriālā muzeja Kalāči jaunajai ekspozīcijai Latvijā nav līdzinieces
Mans auto ielīgo apmeklētājiem atvēlētajā stāvlaukumā, veru durvis un iekāpju Latvijas lauku rudens mierā, pat lapas no rūsganajiem ozoliem līgani piezemējas klusēdamas. Puķu dobē zied miķelīši. Virs galvas zilās debesīs iet balti padebeši. Esmu Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā Liepas pagasta Kalāčos, lai apskatītu muzeja jauno pastāvīgo ekspozīciju Vairāk gaismas, kas apmeklētājiem durvis vēra 3. oktobrī, dzejnieka 155. dzimšanas dienā.
Ekspozīcija iekārtota Kalāču saimes istabā, kas tradicionāli Vidzemē bijusi lielākā telpa zemnieku dzīvojamajā ēkā, taču mūsdienu cilvēkam šķiet salīdzinoši neliela. Abos galos ir divi logi, trīs durvis stūros, zemi griesti un liela krāsns ar sildmūrīti, bet krāsnī nesprakšķ pagales, pie sijām nekarājas zāļu tēju buntītes, un istabā nav izvietoti etnogrāfiski priekšmeti, kas raksturo lauku ļaužu dzīvi 19. gadsimta izskaņā. Sienas un krāsns ir balti krāsotas, rūpīgi sakoptas griestu sijas un tīra koka dēļu grīda, tomēr par telpas seno funkciju liecina centrā novietots garš galds ar krēslu saimniekam galda galā un soliem saimei visapkārt.
