Iestudējuma aktieru ansamblis. Pa labi: Rozalindas Franklinas lomā Inese Kučinska.
Izrāde 51. fotogrāfija - ne tikai par zinātnieci, ko vīriešu pasaule nenovērtē
Liekas - lai nu kur, bet Latvijā sievietes savu emancipācijas cīņu ir veikušas jau pagājušā gadsimta sākumā. Kam gan pēc Aspazijas, Annas Brigaderes un Zentas Mauriņas būtu jāpierāda sievietes smadzeņu jauda un talanta spēks? Un tomēr - šogad cita pēc citas nāk klajā izrādes, kuru režisores (sic!) konfrontē varones ar vīriešu pasaulē pieņemtajiem likumiem un priekšstatiem, kam cauri jālaužas ar izmaņu, viltu vai cietu gribu. Ināras Sluckas Sievietei Nacionālajā teātrī un Kristīnes Krūzes Lakstīgalu mājai JRT pievienojusies Lauras Grozas-Ķiberes iestudētā 51. fotogrāfija Liepājā. Vēl cīņa nav galā un nebeigsies?
Tā sauktā 51. fotogrāfija ir ebreju izcelsmes britu biofiziķes un radioloģes doktores Rozalindas Franklinas (1920-1958) iegūtais izšķirošais pierādījums, ka cilvēka DNS ir dubultspirāle. Taču DNS modeli izveido un par šo 20. gadsimta atklājumu Nobela prēmiju (1962) iegūst trīs citi zinātnieki četrus gadus pēc doktores Franklinas nāves. Šie fakti ir amerikāņu dramaturģes Annas Zīgleres pavisam jaunās lugas pamatā. Lauras Grozas-Ķiberes iestudējums noteikti it tā vērts, lai dotos uz Liepāju. Un būtiskākais, gribētos domāt, ir tas, ka režisore un Liepājas teātra stiprā vidējā aktieru paaudze - Inese Kučinska, Egons Dombrovskis, Kaspars Gods - kopā ar jaunākajiem kolēģiem pārkāpj pāri emancipācijas tēmas aplociņam un tiek līdz daudz svarīgākiem vispārinājumiem.
