Romāns Veģetāriete ievelk lasītāju apziņas sakņu tīklojumā
Lasīt korejiešu autores Gangas Hanas romānu bieži ir nepatīkami. Ne tāpēc, ka tas būtu slikti uzrakstīts vai iztulkots, bet gan spilgti attēlotās vardarbības dēļ. Grāmatas sākumā tā var šķist uzspēlēta, taču katra nākamā lappuse ievelk arvien dziļāk, līdz galva jūtas kā spīlēs iespiesta. Tad gribas romānu nolikt malā, lai atvilktu elpu, tomēr stāsta spriedze liek turpināt, kaut arī ir skaidrs — nekas labs te nevienu negaida.
Šo sajūtu labi atceros no grāmatas angļu tulkojuma lasīšanas pirms vairākiem gadiem. Starplaikā Ganga Hana ir saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā, esmu izlasījis vēl pāris viņas romānus, taču pirmā pieredze ar Veģetārieti joprojām ir atstājusi paliekošāko iespaidu. Tāpēc īpašs prieks, ka šī ir pirmā grāmata, kas latviski iznākusi tiešā tulkojumā no korejiešu valodas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nedz romāns, nedz Ildzes Šķesteres tulkojums neliek vilties — drīz vien esmu atpakaļ tajā pašā neomulīgajā apziņas telpā, kur nenovēršoties ir jāseko līdzi datorgrafikas palīgskolotājas Jonghjes garīgajam un fiziskajam sabrukumam.
