Mārtiņa lomā Andris Keišs. Publicitātes foto
Jura Poškus jaunākā filma Saule spīd 24 stundas — esības jēgas meklējumi ziemeļos
Ir viss, bet tajā pašā laikā nav nekā — šādas pārdomas kā nelāgs lietuvēns moka Jura Poškus jaunākās filmas Saule spīd 24 stundas galveno varoni Mārtiņu, kuru spēlē Andris Keišs. Ikdiena viņu garlaiko, sadzīve ar draudzeni un viņas ģimeni — kaitina. Kāpēc? To īsti nezinām, iespējams, pusmūža krīze, cilvēciska atziņa par savu nenozīmību vai ikdienas prozaisma absurds. Viens otru, protams, neizslēdz.
Mazrunīgais Mārtiņš savu rezignētību šķaida viskijā un kaļ plānus par došanos uz ziemeļpolu (viņaprāt, īpašu vietu, kur satiekas visi meridiāni; pēc ziemeļnieku domām — tukša vieta, kur ir tikai sniegs un sasalums). Vērojot vīrieša bezspēcību paša dzīves apnikuma priekšā, prātā nāk Annas Karinas varones klaigas Žana Lika Godāra filmā Trakais Pjero (Pierrot le fou, 1965): «Ko, lai es iesāku? Es nezinu, ko darīt!» Taču eksistenciālisms savas netveramības dēļ režisoram ir sarežģīta matērija. Mārtiņš tomēr nav nekāds Pjero.
