Kristiāna Šuksta. Aukas. Latvijas Mediji, 2026.
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 4
Kristiānas Šukstas debijas dzejas krājuma nosaukums Aukas rosina meklēt vēstījuma saistību ar Emīlijas Brontē romānu Kalnu aukas, tomēr Šukstas krājumā ir maz gotikas vai atklāta traģisma, tās autores apvaldītā skatījuma dēļ drīzāk iedarbojas terapeitiski. Šukstas dzejgrāmatas GPS koordinātas iegultu starp katastrofu un trauksmes nenomāktu ikdienu, kurā viss atrodas līdzsvarā, un mirkļiem, kad jauna cilvēka vērojumā iezogas nedrošība.
Aukas sākas ar dzejoli, kurā autore identificējas ar reizēm nevarīgām, reizēm apņēmīgām aukām, vienlaikus skaidri norādot uz krājuma sievišķo piederību: «jā mēs esam aukas / mēs nebaidāmies / iešūpot koku galotnes / un pēc tam zem tiem pašiem kokiem / likties gulēt / meitenēm pamostoties / jau kā tantēm» (5). Aiz astes notvertais laika plūdums dzejolī izskan mīlīgi viegli.
