Mēdeju, kādu to spēlē Māra Mennika, vada instinkti un… dievu provokācija. Jo tieši viņi iešāva Erota bultu viņai sirdī. Foto — Matīss Markovskis
Valmieras teātrī iestudētā antīkā traģēdija Mēdeja sasaucas ar šodienu, bet šī saikne katram jāmeklē pašam
Problēmu brīnišķīgi noformulējis jau Šekspīrs, likdams Hamletam, vērojot klejojoša aktiera priekšnesumu, izsaukties: «Kas viņam Hekābe un kas viņš tai, ka viņš to apraud!» Citiem vārdiem — lai ķertos pie antīkās traģēdijas iestudēšanas, jābūt pilnīgai skaidrībai, ko mūsdienīgu tajā iespējams saskatīt.
Eiripīda Mēdejai tomēr ir pārāk varens mērogs, lai to būtu vērts sasaistīt ar tādām Latvijai neapšaubāmi aktuālām lietām kā, teiksim, vardarbība ģimenē vai augstais šķirto laulību procents. Ir vajadzīgs vēl stingrāks pamats. Tādu, jāatzīstas, ieraudzīju un sapratu, tikai atkārtoti skatoties izrādi, ko Valmieras Kurtuvē iestudējuši divi izcilā scenogrāfa un skolotāja Andra Freiberga audzēkņi Reinis Suhanovs un Monika Korpa (Pormale). Kaut arī Suhanovs programmas grāmatiņā nosaukts par režisoru, Korpa — par scenogrāfi un kostīmu mākslinieci, diez vai iespējams nošķirt abu ieguldījumu koncepcijā un tās iemiesojumā.
