Romāns Mazliet dzīvības mudina uz līdzcietību pasaulē, kur rētas bieži ir neredzamas
Lasot Hanjas Janagiharas romānu Mazliet dzīvības, to vairākkārt nākas nolikt malā un piecelties, izstaigāties, izvēdināt galvu — ne tikai sāpīgo notikumu, bet arī vispārējās nenovēršamības sajūtas dēļ. Lai cik veiksmīga būtu izvērtusies dzīve, bērnības traumu pēcgrūdieni to spēj sagraut jebkurā brīdī, amerikāņu rakstniece atgādina atkal un atkal, līdz arī lasītājs negribot sāk domāt, cik gan atbrīvojoša varoņiem varētu būt atpestīšanās no realitātes mokām.
Romāna centrā ir četri dažādās jomās talantīgi draugi, kas iepazīstas universitātes laikā un turpina uzturēt tuvas attiecības arī nākamajās desmitgadēs. Grāmatas sākumā iepazīstam viņus visus, taču stāstījums pakāpeniski pievēršas Džūdam — apķērīgam jaunajam juristam ar pārvietošanās traucējumiem un mīklainu bērnību. Pirmajā brīdī skaidrs ir tikai tas, ka viņa personību ir veidojis kāds liels, sāpīgs notikums, kas tiek rūpīgi turēts noslēpumā. «Sākumā viņš klusēja, lai sevi pasargātu, taču gadu gaitā šis ieradums bija kļuvis gandrīz nomācošs un valdīja pār viņu, nevis otrādi,» saka rakstniece.
