Scenogrāfs  Kristaps Kramiņš uz skatuves uzbūvējis tribīnes, kurās sasēdušie sanatorijas viesi sacenšas slimošanā. Centrā Tālivaldis Lasmanis un Artis Jančevskis. Publicitātes foto

Scenogrāfs Kristaps Kramiņš uz skatuves uzbūvējis tribīnes, kurās sasēdušie sanatorijas viesi sacenšas slimošanā. Centrā Tālivaldis Lasmanis un Artis Jančevskis. Publicitātes foto

Valmieras teātra izrāde Burvju kalns — par Rietumu pasaules krīzi un cerību staru

Tēma par Eiropas bojāeju ir sena kā Eiropa pati, un Tomass Manns, kura Burvju kalnu Toma Treiņa režijā pašlaik var skatīties Valmieras teātrī, ir tikai viens no daudziem māksliniekiem, kas šai tēmai pievērsies. Pagājuši simt gadu, Eiropa atkal brūk, un izrādās — Manna romāns joprojām ir gaišredzīgi precīzs.

Tomasu Mannu mēdz dēvēt par 20. gadsimta ievērojamāko vācu rakstnieku. Nozīme, protams, ir viņa nelokāmajai antinacistiskajai stājai, par ko viņš samaksāja ar atrašanos trimdā un pēc Otrā pasaules kara arī pieklājīgā izraidījumā no kultūras, jo kā savējo viņu īsti nespēja pieņemt ne sabiedrotie, kuru pusē viņš bija nostājies, ne Vācija, kura juta, ka Manns nedala viņu likteni. Taču jau pirms tam Manns rakstīja par vācu, tātad — Eiropas, krīzi. Nebūs lieki atgādināt, ka 19. gadsimtā Vācija bija Eiropas gara un materiālās dzīves avangardā ar visām no tā izrietošajām sekām.

Jaunākajā žurnālā