EPA/LETA
Stokholmā sestdien svin kroņprinceses Viktorijas kāzas
Šad un tad Zviedrijā uzvirmo diskusijas par to, vai nebūtu tomēr pienācis laiks pāriet no monarhijas uz republiku. Taču parasti šīs idejas tiek apklusinātas ar nepastrīdamu faktu – vairākums šīs valsts iedzīvotāju joprojām ir par monarhiju. Tātad galvenais atbalsts karaļnamam nav meklējams ne vēsturē, ne konstitūcijā, bet gan tautas balsī. Paradoksāli. Demokrātija, kā izrādās, palīdz uzturēt pašos pamatos nedemokrātiskas institūcijas.
Tā aptuveni ceturtā daļa zviedru, kuri ir pret monarhiju, savu nostāju pamato līdztiesības principā. “Nu nedrīkst taču būt tā, ka piedzimšana noteiktā ģimenē jums garantē šādu augstu amatu, kamēr citiem tādas iespējas vispār nav!” tā argumentē republikāņi. Savukārt monarhisti norāda, ka tā var domāt tikai naivi ideālisti. “Paskatieties apkārt – mēs taču visi jau no sākta gala esam nevienlīdzīgās pozīcijās. Protams, katrs mēs piedzimstam noteiktā ģimenē, dzīvojam tajā vai citā pilsētā, mācāmies ne mūsu pašu izvēlētā skolā. Un tas viss ietekmē mūsu izvēles un attīstības iespējas. Tāda ir dzīve,” šādi skan tipiska Zviedrijas karaļnama aizstāvja atbilde republikāņiem. Tādi uzņēmumi kā Bonnier (kādreizējais laikraksta Diena īpašnieks) ir labs piemērs tam, ka pēctecība, radnieciskās saites un lojalitāte tradīcijām nav sveši principi arī mūsdienu liberālajai Zviedrijas sabiedrībai. Koncernu Bonnier no paaudzes paaudzē vada Bonjēru ģimene. Un nekāds brīvais tirgus vai brīvā konkurence to nespēj mainīt.
