Lāča izbāzenis muzejā. Foto: Mārtiņš Zilgalvis, F64
Vieglākais ceļš uz izglītību ne vienmēr ir labākais
Ministru kabineta lēmums, kas tika pieņemts 7.janvārī, atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājumu ieviest skolās vēl vienu obligāto eksāmenu dabaszinātnēs - fizikā vai ķīmijā - izraisīja emociju izvirdumu un sen neredzētu aktivitāti sociālajos tīklos, pārspējot pēc popularitātes un aktualitātes pat valdības veidošanu.
Tā ir laba zīme, jo norāda, ka izglītības jautājums arvien ir aktuāls un cilvēkiem rūp. Tomēr viedokļu dažādība un to asums ļauj spriest arī par to, ka izvēle par labu tā saucamajām meinstrīmam ne vienmēr ir tā labākā un pareizākā.
Kādēļ? 90.gadu sākumā toreizējie izglītības funkcionāri bija secinājuši, ka eksakto zinātņu skolā ir par daudz, bet sociālo - praktiski nav (neskaitot marksismu un ļeņinismu, protams). Notika strauja kursa maiņa, skolēniem tika piedāvāta liela izvēles brīvība - ko mācīties un ko nē. Protams, liela daļa izdarīja savu izvēli par labu vieglākajam ceļam. Arī es pats tajā laikā biju vidusskolnieks un izvēlējos nemācīties ķīmiju. Tagad, pēc 20 gadiem, es nožēloju savu tā laika izvēli.
