„Okupē Volstrītu!” gājiens dienasvidū aptvēra lielāko daļu finanšu pasaules milžu ēkas Manhetenā. Taču tas bija tikpat spontāns un neorganizēts kā visa okupācijas kustība un ir tās lielākais spēks. Autora foto
Aculiecinieka stāsts par „Okupē Volstrītu" akciju Ņujorkā un pārdomas par Rīgu
"2011. gada 17. septembrī dzima kustība „Okupē Volstrītu". Simts cilvēku okupēja Zukotti parku Manhetenas lejpusē un radīja telpu iztēlei. Mēs dalījāmies ar ēdienu, drēbēm un pajumti. Mēs meklējām patvērumu džungļu epicentrā un atradām komūnu. Mūsu darbība iedvesmoja citus un okupācijas norisinājās visā pasaulē. Dažu mēnešu laikā gandrīz visas no tām tika iznīcinātas ar represīvām metodēm, bet okupāciju nevar apturēt. Tā ir kolektīva un balstās dusmās un vilšanās sajūtā par mirstošo kapitālisma sistēmu un norāda uz jaunu pasauli. Veidosim šo pasauli kopā. 2. gads. Tiekamies ielās."
Šis uzsaukums angļu valodā ir publicēts žurnālā „tidal" - vienā no vairākiem drukātajiem izdevumiem, kurš savu dienasgaismu ieraudzīja un turpina savu dzīvi pēc „Okupē Volstrītu" kustības sākuma pērnā gada septembrī un turpina pēc tā "redzamās daļas" nojaukšanas novembra sākumā. Tobrīd Zukotti parkā, kura izmēri nav lielāki par skvēru starp Latvijas Banku un Rīgas pili, darbojās ēdnīca, mediju centrs, bibliotēka, ģenerālā asambleja un citas kārtīgai komūnai piemītošas institūcijas. To visu varas iestādes aizslaucīja, bet kustība, citādā veidolā, saglabājās.
