Par kara netaisnību un nožēlu kā sākumu citādākas - morāli stiprākas vērtību sistēmas veidošanai
Maija sākumā Latvijas publiskajā telpā bieži dzirdams jautājums - vai ir iespējama kopīga Latvijas Otrā pasaules kara atmiņa? Atbilde pārsvarā ir noliedzoša. Tā arī patiešām šķiet, vērojot 8. un 9.maija norises Rīgā un latviešu un krievvalodīgo attieksmi pret Otrā pasaules kara noslēguma svinībām visus iepriekšējos gadus un daļēji arī šogad.
Tomēr šā gada Rīgas Brāļu kapos 8.maija piemiņas pasākums jau bija citādāks. Jāteic, ka tas bija īpašs savā nozīmē ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.
Tajā, tāpat kā ik gadus, vainagus un ziedus nolika valsts augstākās amatpersonas, politiķi, ārvalstu vēstnieki un militārie atašeji. Bet pēc viņiem - Latvijas sabiedriskās organizācijas, kas glabā Otrā pasaules kara un tajā bojāgājušo piemiņu, pulcē kara veterānus un/vai sniedz viņiem un citiem totalitāro režīmu represētajiem sociālo palīdzību. Brāļu kapos kopā bija aprūpes biedrības "Daugavas Vanagi", 130.latviešu strēlnieku korpusa un partizāņu biedrības, Latviešu virsnieku apvienības, Latviešu Nacionālo karavīru biedrības, Latvijas ebreju kopienas pārstāvji. Viņu vidū arī Otrā pasaules kara dalībnieki, kuri kopā ar visiem piemiņas gājiena dalībniekiem nogāja ceļu no Brāļu kapu vārtiem līdz Svētajai ugunij.
