Tautas vēlēts prezidents: vai ierosinātāji vēlas Putina Krieviju?

Izstādē šoruden "Vēlēšanu laiki. Latvijas Satversmes sapulces un 1.-4.Saeimas (1920-1931) vēlēšanas plakātos, listēs un karikatūrās no Misiņa bibliotēkas krājuma". Foto: Ieva Lūka, LETA

Izstādē šoruden "Vēlēšanu laiki. Latvijas Satversmes sapulces un 1.-4.Saeimas (1920-1931) vēlēšanas plakātos, listēs un karikatūrās no Misiņa bibliotēkas krājuma". Foto: Ieva Lūka, LETA

Piedalieties diskusijā Ir.lv, vai Latvijā ir vajadzīgs tautas vēlēts prezidents

"Ar šausmām lasu, ka politizēts prezidents varētu ar (neprecizētām) „minimālām funkcijām" palielināt „varas dalīšanu Latvijā". Tas tā kā ved Putina Krievijas virzienā," turpinoties debatēm Ir.lv par tautas vēlētu prezidentu Latvijā, partijas "No sirds Latvijai" pārstāvim Ringoldam Balodim oponē politiķis un vēlēšanu reformu rosinātājs Valdis Liepiņš.

Liepiņš uz pietiekami garo Baloža atskatu Latvijas Satversmes tapšanas vēsturē komentē šādi: "Ir skaisti atsaukties uz pagātni, ja tas ir lietderīgi, bet demagoģiski populistiski, ja nav. Daudz kas Latvijā ir mainījies kopš 1921.gada, kad Jānis Purgals izteicis cerību, ka tautas vēlēts Valsts prezidents būs „[..] nacionālas Latvijas valsts vienības politisks vienprātības simbols". Padomju okupācija, it sevišķi, ir atstājusi dziļas rētas un ne tikai Latvijas etniskā sastāva un noskaņojumu ziņā. 2014.gada Latvija krasi atšķiras no 1921.gada Latvijas."

Jaunākajā žurnālā