Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzstājas militārās tehnikas izstādē Kubinkā. Fonā: armijas koris un orķestris. Foto: ITAR-TASS/LETA
Eiropas Savienības ārlietu ministri trešdien vienojās pagarināt sankcijas Krievijai vēl uz sešiem mēnešiem. Sakritība, ka tas notika 17.jūnijā, kad apritēja 75 gadi, kopš PSRS okupēja Baltijas valstis.
Taču šonedēļ bija arī citi šai drūmajai gadskārtai simboliski piedienīgi pavērsieni.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudēja notēmēt 40 jaunas raķetes uz NATO «teritorijām», ja ASV izvietos, kā nupat plāno darīt, smago bruņojumu Eiropā. Un piekodināja Somijai neapsvērt pievienošanos NATO, ja tā vēlas drošību. Bet Putina partijas «Vienotā Krievija» deputāti Krievijas domē pieprasīja atzīt par nelikumīgu Baltijas valstu neatkarības atzīšanu.
ES sankciju saglabāšana bija neizbēgama. Krievija nepilda un negrasās pildīt Minskas vienošanās par konflikta noregulējumu Austrumukrainā, kas bija priekšnoteikums sankciju pārskatīšanai, tieši otrādi - turpina eskalēt militāro klātbūtni un karadarbību. Tāpēc jautājums varēja būt tikai par jaunu sankciju ieviešanu, nevis par esošo atcelšanu.
