Noliegums, ar ko sākās nams

  • Arturs Snips
  • 22.03.2013
Brīvības piemineklis un vārna uz zelta zvaigznēm. Foto: Edijs Pālens, LETA

Brīvības piemineklis un vārna uz zelta zvaigznēm. Foto: Edijs Pālens, LETA

Ir sajūta, ka Latvijā pasludināts karastāvoklis, kur par ieročiem tiek izmantota nauda

„Karš ir ekonomikas turpinājums citiem līdzekļiem," XIX gadsimtā sacīja prūšu ģenerālis fon Klauzevics. XX gadsimta mierīgākajā pusē teicienam nocirta mastus, uzslēja antenas un lokatorus un vadoņi „pašapmierinājās" premisā, ka pieņemams ir tikai „ekonomiskais karš", kas ir konkurence liberālajā ekonomikā, kur sacīkstēs uz starta svītras tiek nolikts kolonijas miesta kleperis un Eiropas lieluzņēmēja kapitāls.

Pēc Austrumu bloka sabrukuma Eiropas Savienība, ko 1950. gadā rosināja ogļu un tērauda kompānijas, guva citu atvērumu. Turpinot Ļeņina un Hitlera idejas, Eiropa centās iegūt vienota ekonomiska kontinenta nosaukumu, kas nenoliedzami pavērtu citas domāšanas vārtus, ja vien prāts atmestu netikumus, kas mita Eiropas nāciju zemapziņā un dabiski izrietēja no Eiropas agrākās gaitas.

Jaunākajā žurnālā