No bezdarba līdz darbinieku trūkumam

  • Žīgimants Maurics
  • 09.09.2015
Jauniešu kustības "Iespēja iedvesmo" dalībnieks dodas goda aplī "Ar teoriju nepietiek", apstaigājot ministrijas un Ministru kabinetā saigaidot ministrus, lai uzdāvinātu ābecīti un pasniegtu ielūgumu uz rītdien gaidāmo diskusiju "Jauniešu bezdarbs - mērķis vai pašmērķis?". Foto: LETA

Jauniešu kustības "Iespēja iedvesmo" dalībnieks dodas goda aplī "Ar teoriju nepietiek", apstaigājot ministrijas un Ministru kabinetā saigaidot ministrus, lai uzdāvinātu ābecīti un pasniegtu ielūgumu uz rītdien gaidāmo diskusiju "Jauniešu bezdarbs - mērķis vai pašmērķis?". Foto: LETA

Augsto bezdarba līmeni nosaka investīciju trūkums rūpniecībā un būvniecībā

Pirmsākumi mūsdienu darba tirgus situācijai meklējami jau 2008.- 2010.gadu krīzes laikā: trīs gadu laikā nodarbināto personu skaits Igaunijā samazinājās par 15%, Lietuvā par 14% un Latvijā - 21%, tā arī neatgriežoties pirmskrīzes līmenī. Tāpēc liela daļa potenciālo darbinieku emigrēja vai kļuva par ilgstošajiem bezdarbniekiem ar nelielu varbūtību kādreiz atgriezties darba tirgū. 

Turklāt krīze radīja strukturālo bezdarbu, jo nodarbinātība galvenokārt samazinājās sektoros, kuros strādā vīrieši - būvniecība (-48%), ražošana (-21%) un lauksaimniecība (-24%) -, kamēr privātajos un valsts sektoros, kuros lielākoties nodarbinātas sievietes, bija vērojams mērens nodarbinātības kritums - par 9% privātajā un par 7% valsts sektorā.

Jaunākajā žurnālā