LTV7 diskusiju raidījums "Punkti uz i".
LTV Krievu redakcijas galvenā redaktores atbilde Saeimas deputātam Edvīnam Šnorem
Patīkami nepatikt. Tik pretējām pusēm. Patīkami apzināties, ka tas, ko tu dari, sagādā neērtības Nacionālās apvienības (NA) deputātam un Pirmā Baltijas kanāla (PBK) analītiskās programmas veidotājam. Vienlaikus! Vienam gan liekas, ka mēs ceļam "Russkij mir". Par viņa naudu. Otrais dod mājienus, ka mēs pildām tiešus ASV rīkojumus. Arī par viņa naudu. Patīkami apzināties, ka tu dari kaut ko ļoti nepareizu abu šo cilvēku acīs. Tāds arī bija mērķis.
Patīkami apzināties, ka visu, ko es protu televīzijas žurnālistikā, es iemācījos Krievijas NTV 1998.gadā, kad telekompānijā strādāja Leonīds Parfjonovs un Jevģēņijs Kiseļovs. Tas, kurš nav Dmitrijs.
Patīkami apzināties, ka ne mirkli man nav bijis kauns par saviem sižetiem. Nekad. Ne par vienu. Ne NTV, ne TVC, ne CNN, ne LTV1, ne LTV7, ne TV5. Ne par to sižetu, kas tika apbalvots ar Latvijas Žurnālistu savienības un Krievijas vēstniecības „Dzintara", piedodiet - Kremļa, spalvu. Ne arī par to, kas netika apbalvots. Šo, pēdējo iesaku noskatīties, jo nosaukums, šķiet, ir "trendā" - "Pie diviem Kremļiem. Stāsts par cilvēkiem". Kaut gan stāstīt Latvijā par Krievijas cilvēkiem, šķiet, nav "trendā". Arī par vietējiem krievvalodīgajiem labāk nē, jo "vienīgā jēgpilnā darbība šādā situācijā bija veicināt daļas krievvalodīgo aizbraukšanu, tā, lai krievu īpatsvars samazinātos".
