Šveices hokejisti neapšaubāmi bija šāgada pasaules čempionāta īstie varoņi. Par sudraba medaļu, ja bija mērķis – zelts - īsti nespēj priecāties Šveices komandas spēlētāji Nino Nīderreiters (no kreisās) un Reto Berra. Foto: ITAR-TASS/LETA
Kur var rasties Latvijas hokeja jaunie talanti, ja to auklēšanai nav laika
Citē ne tikai Kārli Marksu, Antuānu de Sent-Ekziperī, Raini vai Ziedoni. Var citēt arī pašreizējo Latvijas bobsleja izlases galveno treneri Sandi Prūsi: „Ne jau katru dienu māte raušus cep." Un vēl var piebilst - ne katram. Tā tas bija arī nule aizvadītajā pasaules čempionātā hokejā. Protams, ka daudziem gribētos, lai mums vienmēr ir Martina Dukura, Inetas Radevičas vai Māra Štromberga cienīgi panākumi. Taču ir tā, kā ir. Vēlmes savā vietā noliek realitāte. Lai arī reizēm ar pārsteiguma piegaršu.
Kas to varēja iedomāties, ka šajā pasaules čempionātā Šveice vienīgo zaudējumu cietīs tikai finālā, pa ceļam uzvarot Zviedriju, ASV, Kanādu, divreiz Čehiju, ka Francija pārspēs Krieviju, ka Slovēnija gandrīz sarūgtinās Kanādu, ka ASV sagraus Krieviju ar visu Aleksandru Ovečkinu (8:3), ka Latvija uzvarēs Slovākiju, atņems punktu Somijai, bet zaudēs Austrijai.
