Modernā balalaika. Publicitātes foto
Diezgan ironiski, ka partija, kuras nosaukumā ir vārds "centrs", Saeimā visu laiku tikusi pabīdīta kaut kur maliņā
Tomēr, arī šādā malēniešu stāvoklī, šad tad kaut kur dabūjusi un pamanījusies uzspēlēt centrālo vijoli. Bieži gan tas beidzies ar taisnošanos, ka nemaz tie neesot bijuši viņi, kas spēlējuši, jo tā tak neesot viņu dziesma. Dziesma par eiro nav viņu dziesma, dziesmas par okupāciju un valsts valodu statusiem nākošos trīs gadus arī nebūšot viņējās.
Tālāk dzirdamā dziesma arī it kā nav viņu, bet, ja nebūtu viņu, nebūtu arī šīs dziesmas. Rodas iespaids, ka nekas nenotiek bez Saskaņas centra klātbūtnes. Jāpapēta sīkāk.
Nu, lūk, ar to arī dziesmu cikls "Partiju programma kā mūza" ir noslēdzies. Diezko muzikāli iedvesmojošas, mūsuprāt, tās programmas nav. Kaut gan partiju programma jau nav nekāda jauna meita ar sapņainu skatienu un smaržīgiem matiem.
