Foto: Lita Krone, LETA
Jaunlaiku Latvijā ar revolucionārām lietām ir sava tradīcija - mēs tā mierīgi, un tas ir labi.
Revolūcijas līderi ierodas baltā zirgā bez zobena, bet ar programmu, un dod mums ticību, ka nu tik būs... un mēs ticam... un visi mūsu paziņas arī tic... "Kamēr dzīvoju, ceru," vēsta sena latīņu gudrība, kuru, visticamāk, izteicis kāds dziļi latvisks latīnis.
Pēdējās pāris vēlēšanās, mūsuprāt, bija vērojama stagnācija, nebija, par ko balsot, jo nebija neviena baltā zirgā. Varbūt vienkārši nebija balta zirga. Līdzīgi kā ģenerālim Svensonam "Vella kalpos".
Lai nu kā, ārkārtas vēlēšanās mums atkal ir latvisks revolucionārs reformators, un mēs un visi mūsu paziņas atkal tic (cer?), ka nu tik būs.
Paldies tiem Latvijas zirgu selekcionāriem, kuri neļāva izzust Latvijas baltajam zirgam.
