Koncerts Dziesmu svētku estrādē Mežaparkā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Par to var uzskatīt izdevumus kultūrai un izklaidei
Izvērtējot nesen publiskotā „DNB Latvijas barometra" pētījumu, kas veltīts kultūrai un izklaidēm, jānorāda, ka iedzīvotāju tēriņi šīm darbībām nav uzskatāmi par pirmās nepieciešamības preci (atšķirībā no pārtikas, mājokļa uzturēšanas izdevumiem). Tādēļ šī izdevumu pozīcija ļoti nozīmīgi reaģē uz kopējām tautsaimniecības un iedzīvotāju ienākumu pārmaiņām. Šos izdevumus var uzskatīt par zināmu iedzīvotāju labklājības un apmierinātības rādītāju. To apliecina arī pētījuma rezultāti - 2015.gadā ir tērēts vairāk nekā krīzes skartajā 2010.gadā.
Salīdzinājumam var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotos datus par mājsaimniecību izdevumiem, kuri analīzē ir noderīgi gan ar garo laika rindu (izdevumu struktūra pieejama no 1996.gada, izdevumi pārrēķināti eiro no 2002. gada), gan to, ka izdevumus respondenti norāda precīzi un detalizēti - atbilstoši saviem tā brīža tēriņiem.
