Foto: Kaspars Krafts, F64
Sabiedrībai jāapzinās konsekvences, kas izriet no Eiropas un arī Latvijas sabiedrības novecošanas procesiem
Ekonomiskā situācija valstī strauji uzlabojas, taču jautājums - kā to interpretē un saprot mediji un sabiedrība, arī politiķi. Tādēļ ir tikai saprotams negatīvais iedzīvotāju noskaņojums, kas atspoguļojas dažādos pētījumos - tai skaitā „DNB Latvijas barometrā", ar kura rezultātiem nesen bija iespēja iepazīties. Tas liecina, ka politiķi, iespējams, nav pietiekami labi un bieži skaidrojuši, ka stabilitāte, ko esam sasnieguši, jeb tā saucamās krīzes beigas nav tas pats, kas pietiekami sabalansēta un attīstīta ekonomika, kas spēj piepildīt visas valsts iedzīvotāju vajadzības.
Pēc ļoti strauja ekonomikas krituma 2009.gadā attīstība patlaban ir lēna, jo budžets atšķirībā no iepriekšējo gadu „gāzi grīdā" politikas tiek plānots un balstīts uz ilgtspējas pīlāriem, lai nenotiktu kā iepriekš - pienākot smagākiem apstākļiem, kas ekonomikas cikliskumā ir neizbēgama situācija, valsts zaudē spēju atbalstīt savus iedzīvotājus, kuri nonākuši krīzes situācijā.
