Vēstures institūta pētnieks Kārlis Kangeris. Foto: Ieva Lūka, LETA
Šķēršļus vēsturnieku komisijas izpētei var likt birokrātija un personiskas intereses
Slepeno Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) dokumentu jeb ''čekas maisu'' atvēršana, par kuriem ir lielie strīdi un uztraukumi, tagad vairs nevarētu radīt ''raganu medības'', kā tas varēja notikt pirms 20 gadiem. Tā intervijā Latvijas Radio 1 šorīt pauda vēstures zinātņu doktors, vēsturnieku komisijas loceklis Kārlis Kangeris.
Viņa vērtējumā, komisijas darbā, izpētot ar PSRS VDK darbību Latvijā palikušos dokumentus, šķēršļus varētu likt birokrātija un personiskas intereses, proti, vai pētniekiem būs pieejami visi dažādās vietās glabātie dokumenti, kā arī - vai atklājumu publiskošanu neliegs personas datu aizsardzības likums.
Kā skaidroja vēsturnieks, ''čekas maisos'' ir 6000 aģentu kartotēka, žurnāli ar segvārdiem. ''Operatīvās lietas ir ļoti maz - 500. Ja visu saliek kopā, var mēģināt iegūt kopbildi,'' saka Kangeris. Ir VDK krimināllietas, tur uzskaitīti visi tiesāto personu vārdi, lai cilvēki tos var uzzināt. Ir 48 tūkstoši krimināllietu, kas nav klasificētas. 32 tūkstoši attiecas uz vācu okupācijas laiku, kad cilvēkus tiesāja par pretdarbību tai. Ir 5000 partizānu lietas - tās var pētīt gan no partizānu, gan iznīcinātāju puses. Daļa dokumentu ir pētniecībai pieejami un atrodas Valsts arhīvā - krimināllietas, izsūtīto, deportēto lietas. Nav izvērtētss 52 tūkstoši filtrācijas lietu, daļa nav klasificētas.
