Filmas režisors Aigars Grauba (no kreisās) un galvenās lomas atveidotājs aktieris Jānis Āmanis. Foto: Evija Trifanova, LETA
Jaunās mākslas filmas tehniskos un sižetiskos defektus pēcsvētku gaisotnē pārspēj nacionālās pacilātības noskaņa
Nacionālā patosa un sporta filmu nodrillētāko dramaturģijas recepšu pilno „Sapņu komandu 1935" ne par tehniski, ne sižetiski kvalitatīvu kinodarbu dēvēt nevar. Taču pēcsvētku pacilātības noskaņās pirmizrādītā filma pāris dienu laikā ir kļuvusi par publiku sajūsminošu hītu. Kur noslēpums?
Spriežot pēc tā, cik ļoti plašai auditorijai tika mērķēti un centās izpatikt Aigara Graubas un Andreja Ēķa iepriekšējie darbi, lentes popularitāte nav pārsteigums. Taču par spīti filmas pozitīvajai morālei par latviešu krampi, varēšanu un veidotāju sūrajiem centieniem uztaisīt patriotisku, tomēr holivudiski universālu kino, veiksmes gadījumā arī izrādāmu ārpus Latvijas, „Sapņu komanda" cieš no lēruma tehniskajām neizdarībām. Tādas nianses kā nesinhronā skaņa uz nacionālās pacilātības fona ir komfortabli atstātas ēnā.
