Putins - slepkava. Kāds vīrietis piestiprina uzrakstu pie Krievijas vēstniecības žoga Kijevā pēc Kremļa opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavības Maskavā. Foto: AFP/LETA
Vai ar vadoņa galu viss beigsies?
Maskavas Valsts universitātes profesors Konstantīns Borovojs nupat atzinis , ka fašistu Krievijā, kas gatavi karot ar Ukrainu, izrādījies stipri vairāk nekā iepriekš paredzēts, uzsverot: Krievijas sabiedrībā saprot, ka par kara noziedznieka Putina amorālo atbalstīšanu pašai Krievijas tautai nāksies maksāt smagu cenu paaudzēm.
Fašisms nav skarts nejauši. Arvien vairāk publiskajā debatē min, ka jāredz ne vien Kremļa saimnieka kā starptautiskā terorisma atbalstītāja vienpersonisko varu, kas ir konjunktūrai un kolaborantiem ērts tēls par kara kraukļu ielenktu bezprātīgo, bet ideoloģiju, kas pārvalda vairumu Krievzemes prātu. Profesors Borovojs min 80 procentus impērijas pilsoņu. Ar vadoņa galu uzreiz viss nebeigsies.
Protams, vajadzīgs zinātnisks spriedums, skaitliskas ziņas. Vienlaikus nevaram ļauties iemidzinošajai ilūzijai, ka fašisms kā valsts ideoloģija Eiropā nevar būt, jo nevar būt nekad, "tā taču vēsture". Ukrainas karam drīz otrais gads, bet vēl nesen sludināja, ka karš Eiropā nebūšot iespējams. Lai vairītos no birku piekāršanas, tomēr novērtētu draudošās briesmas, jāatgādina: fašisms nav lamuvārds, bet ideju, kā pārvaldīt valsti, sistēma. Nedemokrātiska, autarķiska, bīstama, taču atpazīstama parādība ar konkrētām pazīmēm. Fašisms akadēmiskā izpratnē nav identisks vācu nacionālsociālismam, to virknei piedēvēja staļiniskā komunistiskā internacionāle, vairoties netīkamas skaidrošanās par sociālistu pretstatījumu.
