Kurzemnieki bijuši spējīgākie ES fondu slaucēji. Foto: Raitis Plauks, F64
Kuri reģioni veiksmīgāk izmantojuši ES fondu finansējumu un kā to izjūt iedzīvotāji
Eiropas Savienības (ES) fondi, to izlietojuma efektivitāte, sadale un citi jautājumi neapšaubāmi ir interesanta, bet vienlaikus arī ļoti komplicēta tēma, par kuru nav vienprātības arī ekspertu vidū.
No vienas puses, ES fondu finansējumam gan ir bijusi liela nozīme ienākumu nevienlīdzības mazināšanā, palielinot lauku iedzīvotāju rocību, gan arī tas ir bijis nopietns atspaids krīzes periodā, kad saruka kā privātās, tā arī valsts investīcijas. No otras puses, ES fondu sadales mehānisms joprojām ir tālu no vēlamā, un pārāk liela ietekme ir arī politiskajām simpātijām. Tāpat diskutējami ir jautājumi par ES fondu ietekmi uz zemju cenu un izmantošanu un darba ražīgumu. Tā var būt gan mērķtiecīga sadalījuma problēma, gan, iespējams, savā veidā psiholoģisks jautājums - nereti ES finansējums tiek uztverts kā no gaisa nokritis labums, tādēļ par tā izlietošanas efektivitāti maz tiek prātots.
