Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien preses konferencē Briselē. Foto: AFP/LETA
Šā gada pirmajos trīs mēnešos vien nerezidentu skaits Latvijā pieaudzis par gandrīz 285 miljoniem latu
Lai gan Eiropas Parlamentā trešdien atbalstītās divas regulas par vienotas eirozonas banku uzraudzības ieviešanu ir svarīgs solis uz priekšu, centralizēta uzraudzība vien neglābs bankas krīzes brīdī. Būtiski ir virzīties uz pilnvērtīgu banku savienību ar vienotu banku problēmu noregulējuma mehānismu un kopīgu eirozonas noguldījumu garantiju fondu.
Diemžēl šajā procesā ir vērojama nozīmīga politiskā pretestība no ES lielo valstu, īpaši Vācijas puses. Kā nesen izteicās Vacijas kanclere Angela Merkele, esot grūti izskaidrot saviem vēlētājiem, kāpēc viņu nodokļu nauda ir jāatdod, lai maksātu par citu valstu kļūdām.
Protams, tā var likties no Vācijas, vai citu līdzīgu valstu viedokļa, kuras agresīvi darbojas mazāku valstu tirgos, krīzes gadījumā liekot šīm valstīm pašām tikt galā ar garantētajām depozītu izmaksām, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Taču tad rodas jautājums - kāpēc Latvijas nodokļu maksātājiem maksāt par citu valstu finanšu institūciju peļņas kāri vienotajā ES finanšu tirgū?
