Pikets 4.februārī, lai paustu atbalstu izglītībai krievu valodā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Par stingrām robežām pret Krievijas standartiem Latvijas izglītībā
Lai arī valdība stingri noraida jebkādas „Krievijas standartu" skolas, tomēr dažas lietas strikti jānosprauž.
Pirmkārt, nav atcelts Satversmes 112. pants, kas skaidri paredz, ka tieši Latvijas Republika nodrošina pamata un vidējo izglītību. Neieslīgstot profesionālā sarunā par konstitucionālām tiesībām, uzsvēršu - tie, kas normā minēto terminu „valsts" izprot citādi ne kā Latvijas valsti, tiesības nesaprot un nekādu diskusiju ar tiem nevar būt.
Likumsakarīgi, ka gan Izglītības likums, gan citi izprotami tā, ka trešā ārvalsts nedrīkst dibināt Latvijā vispārējās izglītības iestādi. Darbs vajadzīgs ar terciāro un interešu izglītību. Piemēram, lai novērstu nacionālajai vienotībai draudīgu ideju izplatību izglītības sistēmā (vienalga, vai formāli dibinātājs ir ārvalsts vai piesegam izvēlēta privātpersona), jāprecizē Izglītības likums, dodot iespēju Ministru kabinetam noteikt interešu izglītības vadlīnijas un tā 23.pantā jāierobežo trešo valstu ārzemnieku rīcības brīvību. Ārvalstu augstskolu filiāļu iespējamība jābeidz.
