Stāsts
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 6
Iepriekšējo reizi biju Viļņā pirms vismaz pieciem gadiem. Šoreiz viss bija pavisam citādi. Nevarēju atrast izeju no autoostas. Tas nebūtu nekas, jo steigas nebija, bet man sekoja japāņu pāris ar milzīgiem koferiem, un nebija patīkami būt gluži vai par vadātāju. Tad izmetu loku līdz Aušras vārtiem. Žurnāls Domuzīme tikko bija publicējis manu rakstu par ikonām, kura uzrakstīšanas nolūkos mēs ar manu draugu, rakstnieku Māri Bērziņu bijām apstaigājuši visas pareizticīgo baznīcas Rīgā. Taisnības labad jāsaka, ka Māris izturēja tikai vienu baznīcu, pārējās es vairāku dienu gaitā apstaigāju viena un beigās visās nemaz nepabiju. Par rakstu saņēmu vairākas atsauksmes, to skaitā WhatsApp ziņu no kolēģa Ilmāra: «Labs raksts. No sākuma likās, ka tas ir par kaut ko vienu, bet izrādījās, ka par kaut ko citu.» Vai dzīvē viss nav tāpat?
