Novele
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 4
Pie virtuves skapja uz grīdas bija kaut kādas kustīgas pabiras. Pieliecos apskatīt tuvāk — tās bija skudras. Sīciņas un sarkanas. Vai drīzāk sarkanbrūnas, ja turamies pie patiesības. Paņēmu slotu un uzmēzu tās uz liekšķeres — piesardzīgi, lai kukaiņus nesavainotu. Aiznesu pie ceriņu krūma un iepurināju zālē. Skudru vieta tomēr nav virtuvē.
Nākamajā dienā to pie skapja jau bija vairāk, un arī tās uz liekšķeres nonāca ārā pie ceriņu krūma. Atgriezusies virtuvē, pārbaudīju logu rāmjus un grīdlīstes, lai atrastu atveri, pa kuru skudras bija tikušas iekšā. Šķita, ka viss ir kārtībā, atskaitot vienu mazliet aizdomīgu grīdas dēļu starpu, taču neko prātīgu iesākt es ar to nemācēju, tāpēc pagaidām viss palika, kā bijis.