Pēteris Vasks. Foto — Reinis Hofmanis
Cīņa starp ļauno un labo, tumsu un gaismu, emocionāls dziļums, filozofiskas pārdomas un dabas iedvesma — šie motīvi caurvij skaņdarbus, kurus Pēterim Vaskam lūdzām izvēlēties kā sev nozīmīgākos. 16. aprīlī komponists svin 80. dzimšanas dienu
Pasaulē visvairāk atskaņotais latviešu komponists saka — bez mūzikas savu dzīvi nevar iedomāties. Tā bijusi klāt kopš bērnības, kad Aizputes mūzikas skolas skolotājs Krišs Jankovskis mācījis viņam gan pirmās notis, gan to, kā izvilināt skaņu no nelielās vijoles. Pēteri gan vairāk interesējusi mūzikas radīšana, nevis spēlēšana.
Komponists mazliet aizdomājas, kad klusināti stāsta: kopš brīža, kad konservatorijā iestājās Kompozīcijas fakultātē un pieņēma, ka ir gatavs un drīkst savus darbus rādīt pasaulei, katru skaņdarbu viņš iegrāmatojis. Tāda pati grāmata iekārtota igauņu komponistam Arvo Pertam. Kad pirms dažiem gadiem Vasks ticies ar Perta sievu Noru, viņa sacījusi — vīra kompozīciju grāmata ir pilna. Komponists aizdomājies: vai tā ir kāda zīme? Un, ja ir, kā tā jātulko? Toreiz pie skaidrības tā arī nav tikuši. «Tagad arī mana grāmata ir pilna,» saka Vasks. Pēdējos skaņdarbus ierakstījis grāmatas beidzamajā lapā.
