Foto — Rūta Kalmuka, F64
Latviešu literatūras klasiķim Zigmundam Skujiņam pagājušajos Ziemassvētkos apritēja 85 gadi. Mēs, joprojām aktīvie, mēdzam nobrīnīties - kur gan palikuši mūsu jaunības dienu elki? Kā viņi dzīvo tagad, kad vairs neatrodas dzīves virpuļa centrālajā asī? Vai patiešām atceramies viņus tikai jubilejās un panākumu svinību dienās?
Jau dažas minūtes pēc tam, kad esmu pārkāpusi Zigmunda Skujiņa izsmalcināti gaumīgā, bet vienlaikus omulīgā dzīvokļa slieksni, man top skaidrs: neviens no cienītājiem viņu nav aizmirsis - plaukti krautin piekrauti ar apsveikumiem dzimšanas dienā, Jaungadā. Īpaši piemeklēti, ar roku rakstīti, pa pastu sūtīti, tie atdod Zigmundam tieši to, ko viņš visu mūžu devis citiem - sirds siltumu. Nupat iznācis viņa Rakstu pēdējais - 10. - sējums.
