2001.gada 11.septembra pulksten 9.03 — mirklis pirms otrās pasažieru lidmašīnas ietriekšanās Pasaules Tirdzniecības centra debesskrāpjos.
Ņujorkietis Ostins Vukošs ir viens no 3000 bērniem, kas zaudēja kādu no vecākiem 11.septembra terorā
Anetei Vukošai bija nepieciešamas dažas nedēļas, lai saņemtos un vecākajam dēlam paskaidrotu, ka tētis Alfreds mājās vairs nekad nepārnāks.
Un arī pēc tam viņa par to runāja reti. Bet tad kādā dienā pēc vairākiem mēnešiem septiņus gadus vecais Ostins piegāja pie mammas un paziņoja: «Man ir plāns.»
«Mēs varētu būt kopā ar tēti, ja nomirtu, » teica puika. «Ja pārgriezīsim roku vēnas, nomirsim un atkal satiksimies ar tēti.»
Tagad Ostinam ir jau 16. Lai tiktu galā ar 11.septembra atmiņām, zēnam bija nepieciešamas vizītes pie psihoterapeita un piedalīšanās īpašās jauniešu vasaras nometnēs. Tas palīdzējis panākt to, ka traģēdija nespēs iznīcināt vai emocionāli sagraut arī viņa dzīvi.
