Ugunsgrēks uz Taizemē reģistrētā kravas kuģa 11. martā, kad tam trāpīja irāņu drons aptuveni 11 jūras jūdzes (20 km) no Omānas krastiem. Omānas krasta apsardze evakuēja 20 apkalpes locekļus, bet trīs pazuduši bez vēsts. Todien tika reģistrēti seši uzbrukumi jūrā, tajā skaitā ar sprāgstvielām bruņotas ātrlaivas taranēja divus tankkuģus. Foto — Scanpix
Kāpēc līdz šim darīts tik maz, lai novērstu potenciālas naftas piegāžu problēmas Hormuza šaurumā
Starp dažādiem riskiem, ar kuriem globālā enerģētikas sistēma saskaras jau sen, neviens nav bijis tik liels un vienlaikus arī vispārzināms kā Hormuza šauruma varbūtēja slēgšana. Šis šaurais kuģu ceļš uz Persijas līci joprojām ir vienīgā transporta artērija, pa kuru eksportē lielāko daļu no šajā reģionā saražotajiem energoresursiem. Tagad tas ir slēgts un naftas cena sasniegusi augstāko līmeni pēdējo četru gadu laikā, tas ir, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Jau tūlīt pēc 28. februāra rītā notikušajiem Izraēlas un ASV pirmajiem gaisa triecieniem pa Irānu dzīvi palikušie šīs valsts līderi nekavējoties brīdināja, ka sāks bloķēt Hormuza šaurumu. Aptuveni 160 kilometru garajā un 39—97 kilometrus platajā jūras šaurumā robeža starp Irānu un Omānu iet pa vidu, taču irāņu mērķis bija bloķēt visus kuģu ceļus, tādā veidā sodot kaimiņvalstis, kas ir amerikāņu sabiedrotās.
