Sarkanās mušmires dažādās augšanas stadijās var izskatīties atšķirīgi gan pēc krāsas, gan raksturīgā punktojuma. Foto — Inita Dāniele
Ja vajadzīga lietotne, lai sēnes pazītu, labāk vispār nelasīt ēšanai. Mikoloģe Inita Dāniele stāsta, kā atšķirt indīgas sēnes un kāpēc reizēm labāk tās baudīt tikai ar acīm
Kā var sajaukt! Iesaucas Inita Dāniele, uzzinājusi mūsu sarunas iemeslu. Šovasar četri cilvēki no vienas ģimenes nonāca slimnīcā pēc saindēšanās ar zaļo mušmiri. Tā ir indīgākā sēne, kādu var atrast Latvijas mežos, un pietiek apēst puscepurīti, lai sekas būtu letālas. «Ja cilvēks baidās sajaukt indīgu ar kādu ēdamu sēni, jebkurā gadījumā nevajag to vākt. Neko, par ko nav simtprocentīgi pārliecināts,» uzsver mikoloģe.
Pašas bīstamākās ir zaļā un baltā mušmire. Labā ziņa — tām visām ir kopīgas pazīmes, pēc kurām tās diezgan viegli var atpazīt visdažādākajās augšanas stadijās. Baltas lapiņas zem cepurītes. «Vienmēr, arī vecai sēnei,» piebilst mikoloģe. Gredzens, taču tas varētu būt arī nokritis, turklāt tāds mēdz būt arī daudzām ēdamajām sēnēm. Trešā, visdrošākā, ir bumbulis pie kātiņa pamatnes. «Tāpēc, ja sēne nav labi pazīstama, tā noteikti ir jāizceļ no zemes ar visu kātiņa pamatni,» stāsta Inita Dāniele. Lai gan starp mušmirēm ir pat dažas ēdamas sugas, sliktiem sēņu pazinējiem neiesaka lasīt nevienu mušmiri.
