Apceptas kaulu smadzenes ar pētersīļu salātiem Londonas restorānā St. John. Foto — Ewan Munro/Flickr
Galerts. Mēle. Kaulu smadzenes. Kas var būt labāks par to?
Manā bērnībā un vidusskolas gados Amerika bija kulinārs tuksnesis. Maize kā švamme, salāti — tikai plastmasai līdzīgais iceberg, gaļa — steiks, vista un Pateicības dienā sauss tītars. Moderni skaitījās pusfabrikāti un rūpnieciski ražoti konservi. Restorānos ēdienkartes faktiski neatšķīrās, un par eksotiku uzskatīja ķīniešu-polinēziešu virtuvi, kurā ievērojamu vietu ieņēma ananasi un šķebīgi saldenas, stērķeļainas mērces.
Uz šī fona pat ikdienas latviešu virtuve izcēlās ar daudzveidību un dabiskumu. Amerikāņu draugus dažkārt varēja patīkami pārsteigt ar piparkūkām vai pīrāgiem, tomēr bija arī lietas, par kurām ārpus mājas prātīgāk bija klusēt, ja negribējās, lai uz tevi sāk skatīties kā uz īpatnēju, varbūt pat nedaudz bīstamu savādnieku.
