
«Tikko nomizots kartupelis no dārza taču garšo pavisam citādi nekā sasaldēts!» saka pavārs Ēriks Dreibants. Foto no privātā arhīva
Turpmākās nedēļas kopā ar Vides filmu studijas videosērijas Es daru tā varoņiem meklēsim veidus, kā dzīvot dabai draudzīgāk
Tas, ko liekam uz šķīvja, ietekmē ne tikai mūsu veselību, bet arī apkārtējo vidi
Lauku garša
Fantastiski sparģeļi ir Lejaslīvēs, Silpurmašās audzē rudens avenes, Zutiņiem ir lieliski pākšaugi, bet Sējā — tītari. Šefpavārs Ēriks Dreibants uzskaita dažas no delikatesēm, ko ceļ galdā savos restorānos un paša mājās.
Ēriks ir slow food jeb lēnā ēdiena kustības biedrs. «Tas ir ēdiens, ko ēdot, nenodarīsim pāri ne sev, ne dabai.» Saglabāt vietējās tradīcijas un augu dažādību, popularizēt bioloģisko lauksaimniecību pretstatā ģenētiski modificētas pārtikas ražošanai, un izglītot sabiedrību par veselīgu, dabai draudzīgu ēšanu. Tādi ir 1989. gadā Itālijā izveidotās kustības mērķi. Latvijā tās aizsācējs ir pavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš izveidoja biedrību Slow Food Riga. Ar laiku tai pievienojušās citas, Ēriks ir Slow Food Straupe vēstnieks.